“Tas ir haoss!” Ukraina būvē nocietinājumus pa jaunam, bet problēmu netrūkst 0
Krievijas mainītā uzbrukumu taktika liek Ukrainai pielāgoties, būvējot īsākas aizsardzības līnijas un zemākus, grūtāk droniem pamanāmus atbalsta punktus. Taču šī pārbūve bieži cieš no haotiskas pieejas — daudz kas atkarīgs no vietējo komandieru plāniem, turklāt Ukrainas aizsardzības spējas joprojām būtiski ierobežo hronisks karavīru trūkums, vēsta Politico.
Kā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, Krievija tagad izvairās no lielām tanku un bruņutehnikas kolonnām un uzbrūk ar mazākām vienībām, ko atbalsta droni. Tāpēc Ukraina būvē nocietinājumus jau nevis bataljoniem (ap 500 karavīru), bet kompānijām (ap 100) un pat vadiem (20–50 cilvēku).
“Tagad efektīvākā pozīcija ir viena vienība. Tie pārsvarā ir nelielu ierakumu kopumi, pat tā sauktās lapsu alas, kas apgrūtina ienaidnieka triecienu dronu izmantošanu,” skaidroja Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Oleksandrs Sirska.
Agrāk stiprinātie punkti veidoja 2–5 km garus ierakumu tīklus, tagad tie ir 60–70 metrus gari un obligāti aprīkoti ar pret-dronu pārsegiem. Aiz šīm līnijām Ukraina būvē vēl divas papildu aizsardzības joslas — ar betona “pūķa zobiem”, mīnu laukiem, ierakumiem un pret-dronu tīkliem.
Lai gan Aizsardzības ministrija ziņo, ka vairums pērn plānoto fortifikāciju jau pabeigtas, frontē redzams pavisam citādāks attēls. Dnipro reģionā nocietinājumi būvēti ātri un koordinēti, savukārt Sumi un Harkivas apgabalos, kur tagad notiek galvenie Krievijas uzbrukumi, valda liels juceklis.
“Sumi un Harkivā valda bardaks. Neviens īsti nezina, kas par ko atbild,” sacīja Ukrainas OSINT grupas DeepState līdzdibinātājs Romans Pogoļilijs. “Mēs vienmēr gaidām līdz pēdējam brīdim.”
Viņš kritizēja to, ka dažviet “pūķa zobi” vienkārši samesti kaudzēs, bet ierakumu līnijas veido nepilnīgi, ar lielām neaizsargātām vietām.
Fortifikācijas būvē gan Ukrainas Bruņotie spēki, gan Aizsardzības ministrijas Speciālais transporta dienests, gan vietējās administrācijas. Premjers Deniss Šmihaļs janvārī norādīja, ka pērn nocietinājumu izbūvei iztērēti 46,2 miljardi grivnu (930 miljoni eiro).
Eksperti uzsver, ka pat vislabākā fortifikācija ir bezjēdzīga, ja tajā nav pietiekami daudz karavīru. Par spīti mobilizācijai, Ukrainas spēki joprojām skaitliski atpaliek no Krievijas 1200 km garajā frontē.
“Ja nocietinājumā nav pietiekami karavīru — piemēram, palikuši tikai divi vai trīs —, tas zaudē jēgu,” viņš teica.
Krievu vienības nepārtraukti meklē vājās vietas. Kad atrod, tās tur nekavējoties koncentrē spēkus un izlaužas.
Ukrainas karavīri kritizē, ka frontes nostiprināšana bieži sākas tikai tad, kad jau tuvojas briesmas. Arī aizsargtīkli pret FPV droniem uz galvenajiem piegādes ceļiem sākti likt tikai janvārī, kad tie jau regulāri nonāca Krievijas triecienu zonā.
Karavīrs Artjoms Karjakins sacīja, ka laikā, kad Ukrainas spēki pusgadu aizturēja Krievijas karaspēku Kurskas apgabalā, bija iespēja robežu nostiprināt. Bet darbs sācies tikai tad, kad spēki no Kurskas atkāpās — un kad ierakumi beidzot uzbūvēti, krievi jau bija daudz tuvāk.
DeepState ziņo, ka tikai jūnijā Krievija okupējusi vēl 500 km² Ukrainas teritorijas, kas ir straujākais temps pēdējo mēnešu laikā.
