Vakcīnu skandāls, nodevība un draudi: Vai šis ir Urzula fon der Leiena beigu sākums? 0
Sociālisti un liberāļi sašutuši, ka ETP atbalstījusi galēji labējos, atsaucot “zaļmaldināšanas” likumprojektu, kas varētu paralizēt ES likumdošanas procesu, raksta Politico.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena piedzīvo līdz šim lielāko izaicinājumu savai varai, jo politiskās grupas draud atsaukt atbalstu pēc viņas lēmuma atsaukt videi draudzīgu likumprojektu.
„Mēs atrodamies uz institucionālas krīzes robežas,” intervijā POLITICO sacīja liberālās Renew Europe grupas vadītāja Valerī Hajāra.
Fon der Leiena pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (ETP), kas ir lielākā grupa Eiropas Parlamentā, taču tai ir nepieciešami sociālistu un liberāļu balsis, lai virzītu savus priekšlikumus. Ja šīs grupas atsakās sadarboties, Komisijas spēja ierosināt ES likumus var tikt paralizēta.
Komisija piektdien paziņoja, ka tā atsauc Zaļo apgalvojumu direktīvu – būtisku likumprojektu, kas pieprasītu uzņēmumiem pierādīt savus vides aizsardzības apgalvojumus. Likumprojekts jau bija pārrunu procesā starp Eiropas Parlamentu un Padomi.
Šo soli, ko trešdien pieprasīja ETP, atzinīgi novērtēja galēji labējās grupas – Eiropas konservatīvie un reformisti un Eiropas patrioti, kurā ietilpst Marinas Lepēnas un Viktora Orbāna partijas.
„Ja Komisija atsauc šo tekstu, mēs – Renew – uzskatām, ka tas nopietni apdraud proeiropeiskās vairākuma platformas pamatus,” norādīja Hajāra.
Sociālisti un liberāļi apsūdz fon der Leienu par sadarbību ar galēji labējām partijām, kas pieprasa ES atteikties no zaļās politikas, ignorējot to grupu gribu, kas viņu ievēlēja amatā.
Lai gan Eiropas Parlamentā nav oficiālu koalīciju, ETP, sociālisti un liberāļi – tradicionālie proeiropeiskie spēki – parasti sadarbojas un 2023. gada novembrī noslēdza sadarbības vienošanos.
Tomēr ETP jau vairākkārt sadarbojusies ar labējo flangu, lai virzītu atsevišķus jautājumus vai bloķētu „zaļo” priekšlikumus. Šonedēļ tie bija ziņojums par attīstības finansēšanu un divi likumprojekti par mākslīgo intelektu un patentiem. Tāpat tika izveidota jauna institūcija NVO finansējuma uzraudzībai.
Zaļmaldināšanas likumprojekta atsaukšana varētu būt pēdējais piliens sociālistu un liberāļu pacietības mēram. Viņus jau neapmierinājusi fon der Leienas rīcība tā dēvētajā „Pfizergeitas” skandālā, kurā ES tiesa norādīja, ka Komisijai jāpublisko fon der Leienas īsziņas ar Pfizer vadītāju Covid-19 vakcīnu darījumu laikā.
„Pfizergeitas jautājumā mēs viņu pasargājām, bet, ja tas turpināsies, mēs to vairs nedarīsim,” sacīja augsta Renew amatpersona. Sociālisti un liberāļi varētu „pārstāt sadarboties ar ETP citos likumprojektos”, faktiski apturot ES likumdošanu, viņš piebilda.
„Problēma ir tāda, ka Komisija sāk atbildēt arī alternatīvajam labējo vairākumam, nevis centriskajai platformai,” viņš norādīja.
ETP pārstāvis paziņoja, ka tā atbalsta Komisijas lēmumu, apgalvojot, ka esošais likumprojekta teksts būtu radījis „birokrātisku murgu uzņēmumiem”.
Centristiskās partijas ir ne tikai neapmierinātas ar paša likuma atsaukšanu, bet arī apsūdz ETP un fon der Leienu par ES likumdošanas procesa apiešanu. Likums jau bija nodots trīspusējām sarunām starp Parlamentu un Padomi.
Sociālistu amatpersona piebilda, ka situācija liek viņiem apšaubīt „visu fon der Leienas atbalsta pamatu” un, ja viņa patiešām izpildīs šo soli, „tas tiks uzskatīts par vienošanās pārkāpumu – platformas vairs nav.”
„Komisijai jāapzinās alianšu un saistību nozīme,” sacīja S&D grupas vadītāja Iratse Garsija.
Komisijas pārstāvis Štefans de Kērsmaekers paskaidroja, ka likumprojekta sarunu forma „būtu pretrunā Komisijas vienkāršošanas mērķiem”. „Mūsu mērķis ir vienoties par likumdošanas priekšlikumu, kas samazina administratīvo slogu, īpaši mazajiem uzņēmumiem,” viņš sacīja.
Viņš piebilda: „Komisija, protams, joprojām ir pilnībā apņēmusies cīnīties pret zaļmaldināšanu un nodrošināt patērētājiem pareizu informāciju – un turpinās strādāt šajā virzienā.”
