Tieslietu ministre: Ir laiks aprēķināt okupācijas nodarītos zaudējumus un parādīt tos pasaulei 0
Latvijai beidzot ir jāsper solis, lai starptautiski pierādītu Krievijas okupācijas radītos zaudējumus, TV24 raidījumā “Ziņu TOP” uzsver Inese Lībiņa-Egnere, tieslietu ministre (JV). Vienošanās ar Lietuvu paredz izstrādāt metodoloģiju, kas ne tikai precīzi parāda nodarīto kaitējumu, bet nākotnē var tikt pielietota arī Ukrainas atbalstam.
Vienojoties ar Lietuvas tieslietu ministru, mērķis bija pievērst Eiropas uzmanību nodarītajiem zaudējumiem arī Ukrainas kontekstā. Ja aprēķini izdosies, tos varēs pielietot arī turpmāk.
“Mēs 50 gadus, ja tā var teikt, esam paklusējuši un neesam to izdarījuši. Šobrīd ir tas brīdis, kad mums tas ir jādara,” uzskata Lībiņa-Egnere.
Tas, kā nauda tiks pieprasīta un saņemta, ir nākamās diskusijas jautājums. Šobrīd svarīgākais ir panākt skaidrību par to, cik lielus zaudējumus Latvijai nodarījusi Krievijas okupācija, un to parādīt visai pasaulei. Runājot par tā dēvētajiem “ieguvumiem”, ko PSRS devusi Latvijai, piemēram, uzbūvētajām ēkām, Lībiņa-Egnere uzsver, ka tas viss ir iekļauts metodoloģijā un tiks ņemts vērā aprēķinos.
“Krievija nevienā brīdī nav pārstājusi mūs apvainot par dažādiem cilvēktiesību pārkāpumiem vai citiem jautājumiem, bet mums ir jāsaka, ka mēs vienkārši vēlamies panākt savu vēsturisko taisnīgumu. Mēs gribam savai valstij un savai valodai atdot to lomu, kas tai pienākas Latvijā, un parādīt, kādas ir okupācijas sekas,” uzsver tieslietu ministre.
Kā ziņo LETA, Baltijas valstis turpinās atbalstīt Ukrainu tās centienos izmeklēt un fiksēt Krievijas šobrīd pastrādātos starptautiskos noziegumus, liecina kopīgais Latvijas un Lietuvas tieslietu ministru paziņojums “Patiesība un taisnīgums okupācijas un agresijas upuriem”.
Latvijas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un Lietuvas tieslietu ministrs Rimants Mockus paziņojumā uzsver, ka 9.maijā Krievijā plaši svin tā dēvēto “lielo uzvaru”, bet Latvija kopā ar Lietuvu vēlas atgādināt starptautiskajai sabiedrībai, cik netaisnīgs bija kara iznākums Baltijas valstīm un kādas bija šī iznākuma ilgtermiņa negatīvās sekas.
Nacisma sagrāve Eiropā nenozīmēja neatkarības atjaunošanu Baltijā, bet Padomju Savienība (PSRS) izmantoja pašpasludināto “valsts – uzvarētājas” statusu un paturēja visas trīs Baltijas valstu teritorijas, ko tā bija sagrābusi kā nacistiskās Vācijas sabiedrotā Otrā pasaules kara pirmajos gados, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu.
Par šīs okupācijas sekām joprojām nav veikts visaptverošs starptautiski tiesisks izvērtējums, uzsvērts paziņojumā, papildinot, ka tāpēc ir būtiski pilnībā identificēt un aprēķināt visus zaudējumus, ko PSRS okupācijas režīms nodarīja Baltijas valstīm.
Tas ir abu valstu morāls pienākums pret visiem, kas cietuši svešas varas pakļautībā, norāda ministri, papildinot, ka Baltijas valstu vēsturiskais piemērs spilgti parāda, kādas ir postošas ilgtermiņa sekas, ja tiek ignorētas starptautisko tiesību normas un neatkarīgas tautas uz ilgu laiku nonāk totalitāras imperiālistiskas varas kontrolē.
Latvijas un Lietuvas tieslietu ministri kārtējo reizi apliecina savu kopīgo apņemšanos apzināt, dokumentēt un aprēķināt okupācijas radītos zaudējumus.
