“Tālmācība nav drauds, bet iespēja!” Ilvesa aicina pārskatīt IZM ierobežojošo redzējumu 0
Ieva Ilvesa, kiberdrošības un digitālās politikas eksperte, TV24 raidījumā “Preses klubs” pauž viedokli, ka mūsdienu izglītības izaicinājumos būtiskākais nav mācību forma, bet gan saturs un kvalitāte. Viņa neiebilst pret tālmācību, ja vien tiek nodrošināts līdzsvars un augsts izglītības līmenis, norādot, ka arī hibrīdmodelis varētu būt efektīvs risinājums mazajām skolām vai situācijās, kad trūkst pedagogu.
Ilvesa saka, ka, viņasprāt, problēma izglītībā nav forma, bet gan saturs, tādējādi viņa mūsdienu pasaulē neiebilst pret tālmācību.
“Man liekas, ka svarīgs ir saturs un ietvars, kā arī tas, kā panākt kvalitāti. Ir ļoti daudz talantīgu bērnu, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar mācīties klātienē,” pauž eksperte.
Viņai nav saprotams, kāpēc tālmācība būtu piemērota tikai atsevišķi izvēlētiem bērniem, jo ir daudz skolēnu, kuri ceļo, dzīvo vai strādā ārzemēs vai jau ir iesaistīti uzņēmējdarbībā. Galvenais, viņasprāt, ir nodrošināt mācību kvalitāti un saglabāt līdzsvaru.
“Man nav gatavas formulas, bet kopumā man nav iebildumu pret šo formātu. Manuprāt, pats formāts nav pie vainas,” uzskata Ilvesa.
Viņa uzskata, ka izglītības iestādēs varētu attīstīt arī apvienoto jeb hibrīdformu. Piemēram, ja mazā skolā trūkst kāds specializētā priekšmeta pasniedzējs, mācību vielu varētu pasniegt digitāli.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieskatā visiem skolēniem vislabāk būtu mācīties klātienē skolās, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur diskutēja par mācībām tālmācībā, pauda IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere.
Viņa uzsvēra, ka mācības klātienē nodrošina skolēniem iespēju socializēties, saņemt tūlītēju pedagogu un atbalsta personāla palīdzību, mācību līdzekļus. Vienlaikus gan Niedre-Lathere atzina, ka patlaban IZM nav nodrošinājusi vairākus priekšnosacījumus, lai visās skolās būtu pietiekams skolotāju un atbalsta personāla skaits, ir grūtības arī ar mācību līdzekļu nodrošinājumu.
Niedres-Latheres ieskatā mācības būtu jānodrošina no bērna labāko vajadzību interesēm, tālmācības izvēloties vien atsevišķos izņēmuma gadījumos.
Citāds viedoklis bija Saeimas deputātiem, Tiesībsarga birojam, vecākiem. Pie frakcijām nepiederošais deputāts Andrejs Ceļapīters aicināja IZM un deputātus neizlemt vecāku vietā, jo tikai viņi ir tiesīgi izlemt, kāda mācību forma ir labākā viņu bērniem.
Viņš rosināja IZM pievērsties kvalitatīvu mācību līdzekļu izstrādei, ko varētu izmantot gan tie skolēni, kuri mācās klātienē, gan tālmācībā. Ceļapīters asi kritizēja IZM un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadību, kura novilcinot nepieciešamās izmaiņas izglītības sistēmā.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere uzsvēra, ka pārsvarā bērni iet uz skolu un mācās klātienē, bet tie aptuveni 3500 bērni, kuri patlaban mācās tālmācībā, ir izņēmums, kuru izvēli mācīties tālmācībā IZM nevajadzētu ierobežot.
“Ir jāļauj vecākiem izvēlēties labāko izglītības formu saviem bērniem, taču IZM ir jāgādā par to, lai uzlabotos tālmācībā iegūstamās izglītības kvalitāte, nevis jāliedz vecākiem izvēles iespējas,” skaidroja Grāvere.
