“Sludinājumā minētais atalgojums bija 3100 eiro…” darbinieks neizpratnē par sludinājumā minēto un reālo atalgojumu
73
Ko tur liegties – viens no galvenajiem kritērijiem, piesakoties kādā darbā, ir solītais atalgojums, taču dzīvē viss ne vienmēr sanāk tā, kā sludinājumos tiek solīts.
Saņēmām vēstuli no Kaspara, kurš lūdza LA.LV atbalstu, noskaidrojot patiesību. Viņš, piesakoties uz darbu Rīgā, saskāries ar nepatīkamu situāciju, kas nešķiet pareiza…
“Nupat sāku strādāt jaunā darbā, kas saistās ar biežiem komandējumiem uz ārvalstīm. Saņēmu parakstīšanai līgumu. Taču esmu apjucis.
Darba sludinājumā minētais atalgojums bija 3100 eiro bruto. Šķita vilinoši. Komandējumos došos labprāt. Zinu, ka, dodoties komandējumā, komandējuma nauda tiek maksāta klāt pie algas. Bet izskatās, ka ne šajā gadījumā.
Priekšniece paziņoja, ka darba sludinājumā minētā alga ir domāta kopā ar komandējumiem. Mēnešos, kad komandējumu nebūs, alga būs 2000 eiro, kas tiek ietverts arī darba līgumā.
Vai tā maz drīkst? Vai tad darba sludinājumā nav jānorāda reālā alga, nevis skaitot kopā ar komandējuma naudu? Sliecos varbūt atteikties no šī darba, ja reiz jau sākumā vadība rīkojas tik neētiski.”
Sazinājāmies ar ekspertu – juristu Ediju Liepiņu, lai uzzinātu, kāda viņam, raugoties no likumdošanas viedokļa, izklausās šī situācija. Vai šāda darba devēja rīcība ir pieņemama?
Jurists skaidro, ka Darba likuma 59. pants nosaka: “Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.”.
Komandējuma nauda nav atlīdzība par darbu, bet gan izdevumu kompensācija, atbilstoši Darba likumā 76.panta pirmās daļas 1.punktam: “Darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, īpaši izdevumus, kas ir saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu.”
Kā skaidro Edijs Liepiņš, minēto apstiprina arī Darba likuma 14.2 panta septītā daļa (Darba devēja pienākumi, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas): “Ja darba devējs atbilstoši likumam, darba līgumam vai koplīgumam izmaksā darbiniekam komandējuma dienas naudu, tā jebkurā gadījumā uzskatāma par izdevumu kompensāciju, bet ne darba samaksas daļu.”.
Darba likuma 53.panta ceturtā daļa nosaka, “Darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā vai darba braucienā, tā laikā saglabājas darba vieta (amats) un darba samaksa. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu.”.
Tātad darba samaksa neietver ar darbinieka komandējumu saistītos izdevumus. Pēc minētā secināms, ka jūsu darba devējs nav rīkojies godprātīgi, proti, darba sludinājumā ir jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu.
