“Skaitļi ir pavisam citi, kad sākas īsts karš…” Kā Baltijas valstu slimnīcas gatavojas ļaunākajam? 0
No traumu komplektu krāšanas masveida cietušo gadījumiem līdz mediķu aprīkošanai ar bruņuvestēm — veselības aprūpes plānošana kara apstākļiem NATO austrumu flangā vairs nav hipotētiska, raksta POLITICO.
“Kad medijos ziņoja, ka karš Ukrainā ir sācies, tas bija biedējoši,” POLITICO sacīja Martina Veronika Noreikaite, medicīnas jomas pārstāve no Lietuvas. “Bija bail strādāt, jo mēs nezinājām, vai mums pietiks resursu, vai būsim gatavi, ja kaut kas tāds notiks šeit.”
Tieši šādu katastrofu neierastība mierīgā Eiropas valstī bija iemesls, kāpēc Lietuvas varasiestādes organizēja divu dienu militārās mācības “Dzelzs vilks” (“Geležinis Vilkas”).
To mērķis bija sagatavot armiju, policiju, ugunsdzēsējus, slimnīcas un mediķus darbam ārkārtas apstākļos — Lietuvai gatavojoties sliktākajam scenārijam: uzbrukumam NATO austrumu flangam. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā militārā konflikta draudi ir kļuvuši ļoti reāli.
Tagad Noreikaite jūtas mierīgāka. Viņa koncentrējas uz apmācībām un triāžas protokolu apgūšanu. Viņasprāt, mācībām, kurās izspēlē katastrofas, traģēdijas ar masveida cietušajiem, vajadzētu notikt biežāk.
Lietuva nav izņēmums: visas NATO austrumu flanga valstis pārskata krīzes reaģēšanas protokolus veselības aprūpē, organizē apmācības, iegulda līdzekļus bruņu ķiverēs un vestēs, kā arī pārceļ operāciju zāles pazemē.
Kopš kara sākuma Ukrainā ilūzija par Eiropu kā drošu vietu ir izzudusi.
“Tas vairs nav jautājums, vai [Krievija] uzbruks,” sacīja Ragnars Vaiknemets, Igaunijas Veselības pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks, kas atbild par gatavību krīzēm, sākot no pandēmijām līdz karam. “Jautājums ir — kad.”
Bijušās Padomju Savienības okupētās valstis Eiropas austrumu pierobežā ļoti labi zina, cik ātri karaspēks var ierasties.
“Mums ir slikti kaimiņi — Krievija un Baltkrievija,” februārī kādā pasākumā sacīja Lietuvas veselības ministra vietnieks Daniels Naumovs. Viņa valsts savieno NATO ar Baltijas valstīm caur Suvalku koridoru — šauru un ievainojamu teritoriju, ko uzskata par vienu no ticamākajiem nākotnes Krievijas uzbrukuma mērķiem. Kamēr visas ES valstis ir “vienā laivā”, dažas ir priekšgalā “kur ūdens auksts,” POLITICO sacīja Naumovs. “Ūdens šļakstās sejā — kara ūdens.”
NATO austrumu flanga valstīm gatavība karam nav izvēle — tā ir steidzama nepieciešamība.
“Tikai dažas ES valstis ir pierobežas valstis,” sacīja Polijas Veselības ministrijas pārstāve Kataržina Kacperčīka. “Tām šis jautājums ir īpaši aktuāls.”
Polija ir pacēlusi veselības drošību kara apstākļos par prioritāti.
“Mēs nevaram izstrādāt ārkārtas vai stratēģisko plānu militārajai, ekonomikas vai enerģētikas nozarei, un tajā pašā laikā izslēgt veselības aprūpes sektoru,” sacīja Kacperčīka.
