Putins iekritis Trampa lamatās? Interesanta teorija, kas daļēji izskaidro ASV prezidenta labvēlību pret Kremli 56
Krievijas un Irānas savienība ir izjukusi — tā dēvētā “ļaunuma ass” vairs nepastāv. Un tas lielā mērā ir ASV prezidenta Donalda Trampa nopelns. Šādu viedokli paudis krievu ekonomists Vjačeslavs Širjajevs.
Viņš piedāvā interesantu teoriju, kas daļēji izskaidro Trampa izteikto labvēlību pret Kremli — iespējams, ASV prezidents apzināti centās ievilināt Krievijas līderi politiskajās lamatās.
“Putins iekrita lamatās, noticot izrādei, kas bija rūpīgi iestudēta ar mērķi izolēt Irānu brīdī, kad ASV gatavojās uzbrukumam tās kodolobjektiem.
Izrādījās, ka, kad Tramps runāja par to, ka “vēl nav izlemts par triecienu”, viņš jau precīzi zināja tā datumu. Plāns bija sagatavots jau iepriekš.
Daļa no šī plāna bija “vienošanās ar Krieviju”: uz Maskavu tika sūtīti pārstāvji ar vilinošiem priekšlikumiem, lai panāktu Kremļa neitralitāti Irānas un ASV konflikta gadījumā. Iedomātā “sadarbība” ar Trampu liedza Maskavai steigties palīgā Teherānai,” skaidro Širjajevs.
Rezultātā Putins patiešām nodeva savu stratēģisko sabiedroto — Irānu — cerībā uz “darījumu” ar Vašingtonu.
Teherāna jau tagad uzskata Krieviju par “nodevēju”, jo tā atteikusies sniegt militāru atbalstu.
“Galu galā ”ļaunuma ass”, ko Putins veidojis gadiem ilgi, ir sagrauta. Visi autoritārie režīmi šobrīd jūtas ievainojami, un Trampa attieksme pret karu Ukrainā, visticamāk, mainīsies pēc Irānas “specoperācijas” beigām.
Maskava vairs nebūs interesanta Vašingtonai,” eksperts uzskata.
Jau vēstīts, ka ASV veikušas triecienus trim Irānas kodolobjektiem, tādējādi atbalstot Izraēlas karu nolūkā iznīcināt Teherānas kodolprogrammu laikā, kad pieaug bažas par plašāka reģionāla konflikta izcelšanos.
Irānas Atomenerģētikas organizācija apstiprināja, ka notikuši triecieni tās kodolobjektiem Fordo, Isfahānā un Natanzā, taču uzstāja, ka kodolprogramma netiks apturēta.
Tramps rīkojās bez Kongresa pilnvarojuma, un viņš brīdināja, ka tiks veikti papildu triecieni, ja Teherāna atriebsies ASV spēkiem.
“Irānai būs vai nu miers, vai arī traģēdija,” viņš teica.
Sociālajos medijos Tramps rakstīja, ka “mēs esam pabeiguši ļoti veiksmīgu uzbrukumu trim kodolobjektiem Irānā, tostarp Fordo, Natanzā un Isfahānā”, piebilstot, ka visas lidmašīnas ir veiksmīgi pametušas Irānas gaisa telpu.
Citā ierakstā, rakstībā izmantojot tikai lielos burtus, Tramps pavēstīja, ka “šis ir vēsturisks mirklis Amerikas Savienotajām Valstīm, Izraēlai un pasaulei. Irānai tagad ir jāpiekrīt izbeigt šo karu. Paldies!”.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu uzteica Trampa lēmumu, videouzrunā ASV prezidentam sakot, ka tas “mainīs vēstures gaitu” un ASV “ir izdarījušas to, ko neviena cita valsts uz Zemes nevar izdarīt”.
Tikmēr ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ASV triecienus Irānas kodolobjektiem raksturoja kā “bīstamu situācijas saasinājumu”.
“Pieaug risks, ka šis konflikts var strauji kļūt nekontrolējams, un tas var radīt katastrofālas sekas civiliedzīvotājiem, reģionam un pasaulei,” viņš brīdināja.
