Kūtris: Skolotāji tiek sisti pie krusta par mēģināšanu prasīt ievērot kārtību 60
Gunārs Kūtris, jurists, Saeimas deputāts (ZZS), LU Juridiskās fakultātes lektors, Satversmes tiesas priekšsēdētājs (2007-2014), TV24 raidījumā “Preses klubs” izsakās, ka izglītības iestādēs notiekošo reidu gadījumos skolēnu privātumam nevajadzētu būt prioritātei. Viņaprāt, svarīgāk ir garantēt skolēnu un apkārtējo drošību. Kūtris arī kritizē sabiedrības tendenci nosodīt skolotājus, kuri cenšas ieviest kārtību, un uzsver, ka arī skolotājiem ir jābūt tiesībām rīkoties stingri, lai pildītu savus pienākumus.
Kūtris atsaucas uz kādu maģistra darbu, ko viņš vadījis 2000. gadu sākumā. Viņš stāsta, ka tajā tika pētīta attieksme starp skolotājiem un skolēniem jeb – kuram ir tiesības, bet kuram pienākumi. Gala rezultāts atklājis, ka tiesības pārsvarā ir skolēniem, savukārt izglītības iestāde nevarēja piedāvāt risinājumu, kā skolotājam panākt, lai skolēni ievēro kārtību.
“Daži gadījumi arī mums, masu medijos, kas publiski ir zināmi, ir tādi, kur es jūtu, ka pie krusta tiek sists skolotājs – par to, ka viņš mēģināja prasīt ievērot kārtību,” norāda deputāts.
Viņaprāt, pedagogiem šobrīdējā situācijā ir grūti pildīt savus pienākumus. Skolotājam ne tikai jāmēģina ieinteresēt skolēni mācību priekšmetā, bet arī, piemēram, jāveic skolēnu rakstura novērtējums.
Kūtris uzskata, ka izglītības iestādēs notiekošo reidu gadījumos skolēnu privātumam jāpaliek otrajā plānā. Šādās situācijās būtiskāka ir skolēnu un apkārtējo drošība un veselība. “Parasti saka – ja sabiedrībai tiek nodarīts lielāks ļaunums, tad privātās tiesības var ierobežot,” norāda jurists.
Viņš uzsver, ka skolotājiem un skolu vadītājiem, tāpat kā vecākiem mājās, ir tiesības būt stingrākiem pret skolēniem. Viņš atgādina, ka katram ir arī pienākumi, ne tikai tiesības.
Par šo tēmu LA.LV rakstījām arī 2023. gadā. Toreiz pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs mums atklāja, ka reidi skolās ir nevajadzīga policijas resursu šķiešana, turklāt skolēni skolā vairs nejūtas kā drošā vidē, kas nebūt neveicina mācību sasniegumus un pozitīvu uzvedību.
Turklāt suņu ierašanās rada skolēniem trauksmi. “Pieņemsim, klasē ir pusaudzis, kuram kabatās ir kaut kas nelegāls. Ko viņš darīs, sākoties reidam? Mēģinās izmest, iemest citam somā vai visu, kas rijams, mēģinās norīt. Šo fenomenu sauc par “panikas pārdozēšanu”, to var novērot arī mūzikas festivālos,” tā N. Konstantinovs.
