Kaujas lauks Baltijas jūrā: Krievija demonstrē gatavību karot ar Rietumiem, lai aizsargātu savu “ēnu floti” 1
Krievija ir izteikusi skaidru brīdinājumu, ka tā ir gatava izmantot militāru spēku, lai aizsargātu savu “ēnu floti” — tankkuģu tīklu, kas ir būtisks, lai apietu Rietumu sankcijas un finansētu karu Ukrainā, raksta britu laikraksts “The Telegraph”.
Nesen Baltijas jūrā notikušās saspringtas konfrontācijas laikā Krievija dislocēja iznīcinātāju Su-35, lai aizsargātu 20 gadus vecu, neapdrošinātu naftas tankkuģi “Jaguar”, kas, kā tiek uzskatīts, pārkāpjot sankcijas, pārvadāja kravu no Indijas uz Krieviju. Incidents notika, kad Igaunijas jūras spēku kuģis pavēlēja “Jaguar” mainīt kursu.
“Šeit Igaunijas kara kuģis,” skanēja radio paziņojums. “Izpildiet manas norādes. Nekavējoties mainiet kursu uz 105.” “Jaguar”, kas pirms sankciju ieviešanas Lielbritānijā bija noņēmis Gabonas karogu, ignorēja pavēli un turpināja ceļu uz Krievijas Primorskas ostu. Kuģa videoierakstā bija redzami nervozi apkalpes locekļi, runājot hindi valodā, un ziņojumi par “kara kuģi”, kas sekoja kuģim, tieši pirms Krievijas iznīcinātāja ierašanās — tas bija pirmais gadījums, kad Maskava atklāti izmantoja militāro spēku, lai aizsargātu nelikumīgu naftas tirdzniecību.
Igaunijas jūras spēki pārtrauca kuģa aizturēšanas operāciju. Kā bijušais Igaunijas jūras spēku komandieris Juri Saska sacīja Igaunijas medijiem, plāns tika atcelts, jo tas bija “nepamatots un neīstenojams”, ņemot vērā spēku atšķirību: “Jūras spēkiem nav tāda veida bruņotu kuģu, kas būtu nepieciešami šādai piespiedu operācijai.”
13. maijā notikušā incidenta laikā Krievijas iznīcinātājs īslaicīgi ielidoja Igaunijas gaisa telpā, un NATO vadītie Portugāles iznīcinātāji F-16 ātri reaģēja. Tas izraisīja satraukumu visā Eiropā un atklāja Rietumu centienu ierobežot Krievijas “ēnu floti” ierobežojumus.
“Krievija tagad ir pārkāpusi Rubikonu (veikusi darbību, kuras sekas ir neatgriezeniskas),” “The Telegraph” sacīja Atlantijas padomes vecākā pētniece Elizabete Brau. “Tas liecina, ka “ēnu flote” ir pietiekami svarīga, lai Krievija būtu gatava publiski atzīt tās saistību ar valdību.”
Maskava neizrāda bažas par risku. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Su-35 dislokācija ir signāls, ka Krievija atbildēs “stingri”, un brīdināja, ka var tikt izmantoti “visi līdzekļi”, lai novērstu to, ko viņš raksturoja kā pirātismu. Tajā pašā laikā viens no tuvākajiem Krievijas vadītāja Vladimira Putina palīgiem, bijušais FSB direktors un Krievijas Drošības padomes vadītājs Nikolajs Patruševs paziņoja Krievijas medijiem: “Karstgalvji Londonā vai Briselē to skaidri saprot,” piebilstot, ka Rietumu centieni bloķēt Krievijas kuģus sāk atgādināt “jūras blokādi”.
Krievijas “ēnu flote” ir īpaši svarīga tās kara ekonomikai. Apmēram puse no tās jūrā pārvadātajiem naftas produktiem — galvenā 880 miljardu eiro ienākumu no fosilā kurināmā avota kopš 2022. gada — tiek pārvadāta ar šiem galvenokārt bez karoga un neapdrošinātiem kuģiem.
Tomēr sankcijas sāk dot rezultātus: Enerģētikas un tīra gaisa pētījumu centra pētījumi liecina, ka caur “ēnu flotes” tankkuģiem eksportētās naftas daļa aprīlī samazinājās līdz 53 procentiem. Igaunija un tās sabiedrotie ir veikuši pasākumus.
Aprīlī Igaunija aizturēja vēl vienu bez karoga kuģi “Kiwala”. Ziemassvētku dienā Somijas spēki sagrāba kuģi “Eagle-S”, kas tika turēts aizdomās par zemūdens kabeļu sabotāžu. Reaģējot uz to, Krievijas Baltijas flote aprīļa vidū rīkoja mācības, kurās piedalījās 11 kara kuģi, zemūdene un iznīcinātāji, demonstrējot savu gatavību bloķēt pārbaudes.
Tomēr Rietumu iespējas aizturēt “ēnu flotes” tankkuģus ir ierobežotas. Igaunijas floti veido tikai astoņi kuģi. Kā “The Telegraph” Karalisko apvienoto dienestu institūta (RUSI) zinātniskais līdzstrādnieks Sidharts Kaushals norādīja, lai gan Maskava nevar aizsargāt katru tankkuģi, tā var iejaukties tur, kur uzskata, ka tiek pārbaudīta jauna robeža.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs savukārt ierosināja aizliegt sankcionētiem kuģiem iekļūt ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās (EEZ), taču šāds solis būtu pretrunā ar globālo brīvās kuģošanas normu. Lietuvas ārlietu ministrs Kęstutis Budrys aicināja NATO paplašināt Baltijas jūras novērošanas misiju “Baltic Sentry”, lai cīnītos ar “ēnu kuģošanu”, bet Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Tsahkna laikrakstam “The Telegraph” sacīja: “Ēnu flotes kontrole nav tikai jūras drošības jautājums — tas ir trieciens pašā Krievijas militāro operāciju sirdī.”
Analītiķi brīdina, ka jūra kļūst par arvien bīstamāku kaujas arēnu. Krievijas kuģi var vēl vairāk saasināt situāciju, traucējot sakarus, ieslēdzot mērķēšanas radarus vai vienkārši bloķējot uzkāpšanu uz klāja.
