It kā kaimiņvalstis, bet ar tik atšķirīgām pieejām! Igaunijā 9.klašu beidzējiem tiek dota otra iespēja nokārtot eksāmenu, bet Latvijā… 0
Vidusskolās centralizēto eksāmenu nokārtošanas latiņa Latvijā ir krietni augstāka nekā Igaunijā, bet zemāka nekā Lietuvā. Savukārt salīdzināt pamatskolas eksāmenus kaimiņvalstīm ir krietni sarežģītāk: Lietuvā to it kā nav, bet Igaunijā eksāmenu nokārtošanas latiņa formāli ir daudz augstāka, taču ir nianses, kuru dēļ Igaunijā ir ļoti maz pamatskolu nepabeigušo, vēsta LSM.LV.
Kamēr Latvijā otro gadu pēc kārtas neceļam pamatskolas eksāmenu latiņu, Igaunijā 9. klases skolēniem, lai eksāmens būtu nokārtots, jāgūst vismaz puse no maksimālā iespējamā vērtējuma. Neraugoties uz augstajām prasībām, eksāmenos izkritušo kaimiņvalstī ir maz. Tas tāpēc, ka Igaunijas pamatskolēniem, kuri izkrīt valsts eksāmenā, dod otru iespēju – viņi var kārtot skolas eksāmenu.
Igaunijas Izglītības ministrijas Vispārējās izglītības politikas departamenta vecākā eksperte Marika Pēkmane stāsta, ka pērn matemātikas eksāmenā izkrita pat 23% pamatskolas pēdējās klases skolēnu. Taču gandrīz visi pēcāk nokārtoja skolas eksāmenu, kuru iespējams likt pat vairākas reizes. Skolas eksāmenam būtu jābūt tikpat grūtam kā valsts eksāmenam. Tomēr ministrijā atzīst: tā kā skolas eksāmenos bērniem veicas labāk, iespējams, skolas pielāgojas skolēnu spējām.
Ja nokārtots tikai skolas eksāmens, jaunietis tāpat var iestāties ne tikai profesionālajā vidusskolā, bet arī ģimnāzijā. Ar skolas eksāmenu gan var nepietikt, lai iestātos izglītības iestādē, kur ir uzņemšanas konkurss.
Tallinas Pelgullinnas valsts ģimnāzijas direktors Indreks Lillemēgi atzīst, ka valsts eksāmens par skolēna zināšanām sniedz vairāk informācijas nekā skolas eksāmens. Tomēr arī viņa vadītajā skolā gan valsts, gan skolas eksāmenu rezultāti uzņemšanas konkursā ir līdzvērtīgi. Tiesa, uzņemot ģimnāzistus, eksāmenu rezultāti dod tikai 60% punktu. Atlikušos punktus jāpelna intervijā, kurā pārbauda jaunieša motivāciju mācīties ģimnāzijā.
Gan skolas direktors, gan ministrijā uzsver, ka attiecībā uz eksāmenu rezultātu ticamību jāuzticas skolām. Jāpiebilst, ka valsts eksāmenus Igaunijā gatavo centralizēti, bet labo skolās, tomēr izlases kārtā ik gadu daļu skolu pārbauda, vai tās pareizi labojušas eksāmenu darbus.
Iespējams, skolēnu sasniegumi skolas eksāmenā ir augstāki arī tāpēc, ka starp valsts un skolas eksāmenu pedagogi vēl snieguši papildus atbalstu.
Latvijā nav centralizēti noteikts, kā skolām jāgatavo skolēni eksāmeniem. Skolas lemj pašas, piemēram, ko mācīt pēdējās stundās pirms eksāmeniem, vai rīkot īpašas pirmseksāmenu konsultācijas. Tāpat ir arī Igaunijā. Lillemēgi teic – skolas un pedagogi, visticamāk, dara visu iespējamo, jo ir ieinteresētas labos eksāmena rezultātos. Arī Igaunijā daļai skolēnu pirms eksāmeniem palīdz privātskolotāji, tomēr lielākā daļa nepieciešamo atbalstu saņem skolā.
Igaunijas valdošā koalīcija gan spriež par iespēju pamatskolas diplomu izsniegt arī tiem, kuri eksāmenus nav nolikuši. To, ka nepieciešamas pārmaiņas, pauž arī ģimnāzijas direktors: “Manuprāt, šī 50% latiņa pamatskolas absolvēšanai nav nepieciešama. Mums eksāmenus vajadzētu izmantot tikai, lai nomērītu skolēnu līmeni. Tālāk, lai iestātos labā vidusskolā, skolēnam tāpat vajadzēs labus eksāmena rezultātus.”
Tikmēr ministrijas pārstāve norāda, ka ir bijušas diskusijas samazināt 50% prasību, taču tam nav atbalsta sabiedrībā. “Sabiedrība nav gatava latiņu pazemināt. Arī vecāki grib būt droši, ka viņu bērni pamatizglītībā ir sasnieguši noteiktu līmeni,” piebilst Pēkmane.
Pēc 9. klases Igaunijā obligāti ir tikai divi eksāmeni: matemātikā un igauņu valodā, taču jākārto arī viens izvēles eksāmens.
